NOVUSS
NOVUSS
radies laikposmā no 1925 — 1927 gadam Latvijā un Igaunijā. Jūrnieki,
viesojoties Anglijas ostās mazos krodziņos spēlēja tur līdzīgu spēli.
Vadoties pēc skicēm, kas bija piegādātas no Anglijas, Latvijā tika
izgatavots pirmais novusa galds.
Novusa galdi parādījās Ventspils, Liepājas, Rīgas un Tallinas ostās.
Šeit spēle sāka attīstīties. Šo spēli Latvijā iesauca parnovusu, bet Igaunijā — par koroona.
Novuss
— tā ir galda spēle, kas atgādina biljardu. Galdam ir kvadrātveida
forma, kas ir sadalīta četrās zonās. Šajās zonās tiek izvietoti
divkrāsaini koka kauliņi - katram spēlētājam savā krāsā. Galda stūros
atrodas četri apaļi caurumi (maki).
Novusu spēlē divi vai četri cilvēki. Spēlētāja uzdevums - sitot ar kiju pa lielo kauliņu (govi)
iesist savus kauliņus makos. Spēlētāji pamīšus veic sitienus. Uzvar tas
spēlētājs, kurš pirmais ir iesitis visus savus kauliņus makos.
Galda spēle NOVUSS
— ir ārkārtīgi aizraujoša, interesanta spēle mūsdienu pasaulei.
Pateicoties kompaktajiem izmēriem, noteikumiem, kā arī iespējai šo spēli
spēlēt lielā kompānijā un gandrīz jebkur, novuss šobrīd ir ļoti
populārs.
NOVUSS - ir galda spēle, kas ir izplatīta visā pasaulē. To dēvē arī par latviešu biljardu, jūrnieku biljardu, kuģu biljardu u.tml.
Novuss - spēles noteikumi
1. Spēlētāji atrodas viens otram pretī un izliek kauliņus cieši vienu pie otra, tieši pie borta, pa četri katrā viduslīnijas pusē (skat. zīmējumu Nr. 1. Borts zīmējumā ir aizsvītrots).2. Pirms veikt sitienu, spēlētājs novieto govi jebkurā sava sektora punktā. Govij jābūt novietotai pirms sektora ārējās līnijas.
3. Otrs spēlētājs noņem savu govi no laukuma.
4. Atbalsta rokai un pirkstiem ir jāatrodas uz borta, tie nedrīkst pieskarties galdam.
5. Sitiens pa govi tiek izdarīts ar kijas tievo galu.
6. Sitiens ir izdarīts, ja kija ir pieskārusies govij.
7. Ja sitiens ir veiksmīgs un makā ir iesists viens vai vairāki kauliņi, spēlētājs izdara nākamo sitienu.
Gājienu maiņa
Gājiens tiek dots pretinieka spēlētājam, ja:
— ja spēlētājs iesit makā savu un pretinieka kauliņu;
— ja spēlētājs neiesit makā nevienu savu kauliņu;
— ja sitiena rezultātā savs vai pretinieka kauliņš pārlec pāri bortam;
— ja spēlētājs izdara pārkāpumu, par kuru tiek piešķirts mīnuss (papildu kauliņš);
— ja govs pēc sitiena atgriežas spēlētāja zonā un tās centra urbumā ir saskatāma sektora ārējā līnija.
Tiešie sitieni un atsitieni
1. Spēlētājs drīkst ar tiešo sitienu sist visus savus kauliņus,
izņemot tos, kuri atrodas centra aplī vai arī savā sektorā (aizmugurē).
2. Spēlētājs drīkst ar atsitienu sist visus savus kauliņus.
3. Kauliņus, kas atrodas centra aplī un/vai aizmugurē spēlētājs drīkst sist tikai:
— ar atsitienu no pretējā borta;
— ar govi, ja tā pirms tam ir pieskārusies spēlētāja kauliņam, kas neatrodas centra aplī vai aizmugurē;
— ar savu kauliņu, kas atrodas ārpus centra apļa vai neatrodas aizmugurē un pa kuru iepriekš ir trāpījusi govs.
Mīnuss (soda kauliņš)
Ja spēlētājs ir pieļāvis pārkāpumu, par kuru tiek piešķirts
mīnuss, tad spēlētājam tiek atņemts gājiens, un uz laukuma tiek
novietots kauliņš tieši pa vidu centrālajai līnijai pretinieka pusē,
tieši pie borta. Ja šī vieta ir aizņemta, tad kauliņu novieto pusē, kurā
ir vismazāk spēlētāja kauliņu. Ja spēlētājam uz galda jau atrodas
astoņi kauliņi, tad mīnusu neizliek, bet pierēķina (uzliek uz grāmatiņas). Mīnuss tiek piešķirts šādos gadījumos:
— ja govs tiešajā sitienā nepieskaras nevienam no spēlētāja kauliņiem;
— ja tiešā vai atsitiena rezultātā govs sākumā pieskaras
pretinieka kauliņam, vai arī vienlaikus savam un pretinieka kauliņam —
tikai tādā gadījumā, ja uz galda ir kauliņi, kurus var sist tieši;
— ja spēlētājs makā iesit savu govi;
— ja govs pēc sitiena pārlido pāri bortam;
— ja spēlētājs, izpildot tiešo sitienu, pieskaras savam kauliņam, kas
atrodas centra aplī, vai arī aizmugurē. Šajā gadījumā izkustināto
kauliņu novieto atpakaļ vietā, no kurienes tas bija izkustināts;
— ja spēlētājs ar tiešo sitienu pārsit pretinieka kauliņu pāri bortam
(šajā gadījumā kauliņš tiek novietots tieši laukuma centrā; ja centrs
ir aizņemts, tad kauliņš tiek novietots uz centrālā apļa brīvajā vietā;
— ja spēlētāja kauliņi atrodas tikai centra aplī vai aizmugurē, un pēc sitiena govs nepieskaras pretējam bortam.
Dubultspēles (pāru spēles) noteikumi
1. Dubultspēlē sacenšas divi pāri. Partneri stāv viens otram
pretī. Sitienu izpilda viens spēlētājs, gājiens tiek nodots pulksteņa
rādītāja virzienā. Pirmā sitiena tiesības vienmēr paliek vienā galda
pusē, taču pēc katra seta spēlētāji mainās vietām pulksteņa rādītāja
virzienā. Izņēmums ir gadījumos, kad visi spēlētāji "sāk un beidz" (visi
kauliņi tiek iesisti pēc pirmās sitienu sērijas) - pirmā sitiena
tiesības pāriet spēlētājam, kurš pēdējais ir izdarījis sitienu.
Seta sākumā katrs spēlētājs izliek sava partnera kauliņus.
2. Spēles laikā katrs spēlētājs cenšas iesist makā ne tikai savus,
bet arī partnera kauliņus. Uzvar pāris, kurš pirmais sasit visus savus
kauliņus makos.
3. Dubultspēles laikā tiek ievēroti tieši tie paši noteikumi, kas
vienspēles laikā. Izņēmums - ja spēlētājs ar tiešo sitienu ieraida
pretinieka kauliņu aizmugurē, tad spēlētājam tiek piešķirts mīnuss.
4. Ja spēlētāji iepriekš vienojas, tad gadījumos, ja spēlētājs ar
tiešo sitienu iesit pretinieka kauliņu aizmugurē, spēlētājam tiek
piešķirts mīnuss un pretiniekam tiek piešķirtas tiesības izdarīt soda
sitienu (iespēja nesodīti iesist pretinieka kauliņu aizmugurē). Šādos
gadījumos nedrīkst iesist pretinieka kauliņu pašā laukuma stūrī.
5. Mīnuss tiek novietots vainīgajam spēlētājam pretējā laukuma pusē.
6. Mīnusu uz laukuma drīkst uzlikt tikai tad, ja vainīgajam
spēlētājam pretējā laukuma pusē esošie kauliņi ir izkustināti un
kopējais kauliņu skaits uz laukuma pārim ir mazāks par 16.
7. Ja dubultspēlē viens spēlētājs "sāk un beidz" (pirmajā sitienu
sērijā sasit makos gan savus, gan partnera kauliņus), tad tiesības uz
sitienu ir tikai vienam no pretinieku komandas. Ja pretspēlētājam
pirmajā sitienu sērijā neizdodas sasist visus 16 kauliņus makos, tad
pretspēlētāju pāris setu ir zaudējis.